Tu paņem manus matus pirkstūtas,
tas nebūs nekāds noziegums,
tas būs tavs vainas izpirkums,
un zvaigznes spīdēs pabirmums.
Mums tu vienīgā man ticēt spējīt,
un mūžam neprātumān devīt,
par tevi cīnīšos tik spējīt,
līdz iešu bojā es pār tevī.
Tu neaiziepromes tevī vēlot,
un dzirdēj kā lūpa stāvā zvērt,
par mūsu mīlestību vēlot,
un turēj to atmiņā vienmēr.
Neaiziepromes tevī vēlots,
dzirdēj kā lūpa stāvā zvērt,
mūsu mīlestību vēlot kā vienmēr.
Tu paņem manu smatu,
spirks tur,
tas nebūs nekāds noziegums,
tas būs tavs vainas izpirkums,
un zvaigznes spīdēs pabirmums.
Tu vienīgā man ticēt spējīt,
un mūžam neprātumān devīt,
par tevi cīnīšos tik spējīt,
līdz iešu bojā es pār tevī.
Tu neaiziepromes tevī vēlot,
un dzirdēj kā lūpa stāvā zvērt,
par mūsu mīlestību vēlot,
un turēj to atmiņā vienmēr.
Neaiziepromes tevī vēlot,
dzirdēj kā lūpa stāvā zvērt,
mūsu mīlestību vēlot kā vienmēr.