Pālāks rudens no vakāras,
Skaudīgs vaignes dzēž,
Ko tu klīsti šo vakāru?
Par mani smejās vējš,
Vējš ir brīvs, viņš nezin vien,
Kā sirds var gūstā būt,
Karstos ilgas valgos sien
Un īstenība zūd.
Naps aizniegs mani vējš,
Kur vispār īta rasa tirs,
Un tā kā pasakā,
Kas īsts paties nav pārdots,
Aizniegs mani vējš, Un reiz es tārību šu brīvs,
Un tā kā pasakā,
Tev līdz vēl spēšu aizlīdot.
Kur plaidodos šo vakāru?
Tumsa gaismu sēdz,
Man šī sāpe jāpārvēr,
Un vārti jāclēdz,
Lai ir brīva manā sirds.
Un viskas bija zūd,
Spožas vaigsni tumsas bij,
Manu laimīgs tagad bū.
Naps aizniegs mani vējš,
Kur vispār īta rasa tirs,
Un tā kā pasakā,
Kas īsts paties nav pārdots,
Aizniegs mani vējš, Un reiz es tārību šu brīvs,
Un tā kā pasakā,
Tev līdz vēl spēšu aizlīdot.
Pēlēks rūdens no vakārs,
Skaldīgs vaigsnes dēļš,
Ko tu klīsti šo vakār,
Ar mani smējās vējš?