Kājkotni aiziet, pasarai līdz,
Lies pīlādži sāti un varbūt jau rīt,
Sauna nāks dārzā staigāt ledus kurpē.
Aizvērsais sevi spārtu stāciet,
Bet kamēr tie vaļā tālies diet,
Dēdzinot sevi priekā spītīgā.
Dāvīju liesmās basaras ūt,
Pamalē saule kā sārta kļaula parūs,
Dāvīju liesmās jāsadar būs,
Nu,
pēlēkiem pelniem saule reiz motinās mūs.
Kad zestrejā miglāk tvēselē salst,
Kad zatinto zirni,
kļatīme klismalkst,
Gribu es kliedēt skumjas tavās acīs.
Lai aiziet brundzērvis,
lapas lai krīt,
Mums paliek šis rudens un dāvīju spīt,
Un tas var tavu sirdi sasildīt.
Dāvīju liesmās basaras ūt,
Pamalē saule kā sārta kļaula parūs,
Dāvīju liesmās jāsadar būs,
Nu,
pēlēkiem pelniem saule reiz motinās mūs.
Dāvīju liesmās basaras ūt,
Pamalē saule kā sārta kļaula parūs,
Dāvīju liesmās jāsadar būs,
Nu, pēlēkiem pelniem saule reiz motinās mūs.
Dāvīju
liesmās mums jāsadar būs,
Nu, pēlēkiem pelniem saule reiz motinās mūs.