Ar vienas ceru vēl,
ka tādu dienu nebūs šķelteldāvāt vakarumā
Tad iesim kūpā pirmo reizu uz mazojot kafeinīt,
un mēs kur vīola skan
Tad varbūt skumļi,
kur sīsniegs un caulains palās saraprieks tās apcīs mums
Un sirdis tikpat līks nos to,
un laime tikpat liela mums,
kādēļ bez jums
Gribu pretī tev uzteikt un tevi sveiktu vārdu steikt,
kas teiktī nav nekād
Ja aptvirtos man būtu ļauts kā nesavaudāms,
kā nu strauc tie plūstu tā
Ar diene gaist un krēslot sāk viss skanīgāk,
ja vārdi nāk man prāt ārdien
Jau tikko atspīd savus,
tās skaist biedētais,
tīrnu bars tie projām skrien
Ir tikai divi vārdi man,
kas hustīcīgi paliet gādus ne pievien
Draugs,
tad ar tevi satikšos un steikšos pateikt vārdu šos es mīlu
Ir tikai divi vārdi man,
kas hustīcīgi paliet gādus ne pievien
Draugs,
tad ar tevi satikšos un steikšos pateikt vārdu šos es mīlu
Es mīlu
Es mīlu