Esmu laimīgs, jo nav par ko noskumt,
Debe ziva un māgunis balts,
Un uz takas pie ezera gaidīt,
Mani sūlījās meiteni ķi augsts,
Manam mīļā vai apsūlīt vādin,
Kad tā gaidīsi mani arī,
Nevis vienā, bet kopā ar mani
Tagad būsi tu naktī un dien.
Šajā naktī,
kad mēneis guļ priedēs,
Tevi piepļaušu cieši sev klāt,
Un kad rītā uz mācīduļi dziedās,
Sirds jau hilgosies atpakaļ nākt,
Manam mīļā vai apsūlīt vādin,
Kad tā gaidīsi mani arī,
Nevis vienā, bet kopā ar mani
Tagad būsi tu naktī un dien.
Rītā tiksimies šajā pat vietā,
Tajā brīdī, kad vakar sāktu umst,
Jo es negribu,
lai saules rietā Manas sirds viena sāpīgi skumst.
Manam mīļā vai apsūlīt vādin,
Kad tā gaidīsi mani arī,
Nevis vienā,
bet kopā ar mani Tagad būsi tu naktī un dien.
Un ja kādreiz mums skumīgi būtu,
Dzīves ēkšķi jau sāpīgi dur,
Zinām abiem mums vietiņa būtu,
Kurā atmiņa sūgu nekur.
Manam mīļā vai apsūlīt vādin,
Kad tā gaidīsi mani arī,
Nevis vienā, bet kopā ar mani
Tagad būsi tu naktī un dien.
Manam mīļā vai apsūlīt vādin,
Kad tā gaidīsi mani arī,
Nevis vienā,
bet kopā ar mani Tagad būsi tu naktī un dien.