Vēl muciņās un to veros rūgst jautrāj salutiņš,
Ar joni gatavs spundi ārās pēr.
Kas zināt, kurog atsimtu teļaudis vēl dzēviņš,
Un tikai šeit oprot paīstam dzert.
No Daugavpils līdz Liepājai,
no Piebalgas līdz Rīgai,
Rūst alu sūpes zeltainās,
Un pēcēt neapstāj pūls dziedam.
Ramtai rīd, rallā, lākāt alu iedzarām,
Ramtai rīd, rallā, lākāt dziesma labi stan.
Ramtai rīd, rallā, lākāt alu iedzarām,
Ramtai rīd, rallā, lākāt dziesma labi stan.
Kas alu tiņu darīt,
protam,
visurīdz dodās,
Un Latvijan mēr ripo kabatās,
Tam mieži auga griezdamies par visām atmatām,
Kā neaug nekur citur Eiropā.
No Daugavpils līdz Liepājai,
no Piebalgas līdz Rīgai,
Rūst alu sūpes zeltainās,
Un pēcēt neapstāj pūls dziedam.
Ramtai rīd, rallā,
lākāt alu iedzarām,
Ramtai rīd, rallā, lākāt dziesma labi stan.
Ramtai rīd, rallā, lākāt alu iedzarām,
Ramtai rīd, rallā, lākāt dziesma labi stan.
Ramtai rīd, rallā, lākāt alu iedzarām,
Ramtai rīd, rallā, lākāt dziesma labi stan.