Kaktus pūdā uz kumotis vecas,
Zirne kļetīkla mušas īts,
Divanas turī plecu pie pleca,
Mana šodiena un vakardiena drīts.
Tā jaunākā ir mana vakardiena,
Pēc pērnā sniegas mažu viņas kailā izplēs,
Gaitra kievēja īts jāpušīmatus,
Visklētīt ceriņu zārts,
pirkstāk radzēt slēts.
Bet mana šodiena jau daži zirmi matī,
To snākos lēt,
laiks savu kroni liek,
Jūt ap Nikulu pēkājā sacīs,
Ap kāku zelta valsts uz sirdi vāticī,
Te piedurvīm kā dzvanā,
Tā ir īdiena mana,
Cēļos eju, tai prētī necteidzīgs.
Te piedurvīm kā dzvanā,
Tā ir īdiena mana,
Cēļos eju, tai prētī necteidzīgs.
Kaktus pūdā uz kumodes vacas,
Zirne kļatīgla mušas īts,
Divās turī plēcu pie plēca,
Mana šodiena un vakardiena trīc.
Te piedurvīm kā dzvanā,
Tā ir īdiena mana,
Cēļos eju, tai prētī necteidzīgs.
Te piedurvīm kā dzvanā,
Tā ir īdiena mana,
Cēļos eju, tai prētī necteidzīgs.