Cenz ir dēc un beigzgalīg stāsts,
Ikvienam ir palzī stams tas.
Par meitēm ir tur,
dzīvot kas prot,
Nevienu nekam nemīlot.
Jo gribēju piekļaut sev klāt,
Bet acis ir tā tā, vai tev prāts?
Tāpat kā vienmēr teica mani,
Uldzā lai to neprācē.
Jēl ieklausies, Mārjana,
Šajos vārdos, ko saku es tev.
Tik padomā, Mārjana,
Vai vēlāk to piedosi sev.
Jēl ieklausies, Mārjana,
Šajos vārdos, ko saku es tev.
Varbūt,
ka rītā būs man jau citā,
Vai vēlāk to piedosi sev.
Tik skumīgi meitas šis stāsts,
Un tici ir, tas nav izdomāts.
Par meitēm ir tur,
dzīvot kas prot, Nevienu nekam nemīlot.
Es zinu, ka mīla man zūd,
Un tev vairāk to neapgūt,
Jo vienmēr tu mani saki tiknie,
Uldz tevi lai neprācē.
Jēl ieklausies, Mārjana,
Šajos vārdos, ko saku es tev.
Tik padomā, Mārjana,
Vai vēlāk to piedosi sev.
Jēl ieklausies, Mārjana,
Šajos vārdos, ko saku es tev.
Varbūt,
ka rītā būs man jau citā,
Vai vēlāk to piedosi sev.
Varbūt,
ka rītā būs man jau citā,
Vai vēlāk to piedosi sev.