Atsaries manu mīļu meitenīt,
Kan tu man pirmos klūstus sūlīes reiz dot,
Gaidīju tevi naktīs mumšajās,
Klusajās mēnesnīcā gaižas sarūjots.
Gaidīju tevi nesagaidīju,
Vilšanos magu naktīrīt man ausdūtnes,
Tā kāpēc mani mokī biju,
Tā nespēju vaiznes tevis ilgāk dzīvot.
Es
meiteni zelteni klausīts,
Kā pukst manā sītis tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Tev jau dāvas viņa pukst tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni klausīts,
Kā pukst manā sītis tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Tev jau dāvas viņa pukst tigadīk,
tigadāk.
Atsēdies,
manu mīļo meitenīt,
Gan tuvā pirmos klūstus sūlīes reiz dot,
Gaidīju tevi naktīs klusajās,
Mumšajās mēnesnīcā gaižas sarūjots.
Gaidīju tevi nesagaidīju,
Vilšanos magu naktīrīt man ausdūtnes,
Atkāpēt mani mokī,
mīļotā nespēju,
Vai zvenstamies ilgi dzīvot es.
Meiteni zelteni,
Klausīts,
kā pukst manā sītis tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Tev jau dāvas viņa pukst tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Klausīts,
kā pukst manā sītis tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Tev jau dāvas viņa pukst tigadīk,
tigadāk.
Visu kopā!
Meiteni zelteni,
Klausīts,
kā pukst manā sītis tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Tev jau dāvas viņa pukst tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Klausīts,
kā pukst manā sītis tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Tev jau dāvas viņa pukst tigadīk,
tigadāk.
Meiteni zelteni,
Tev jau dāvas viņa pukst tigadīk,
tigadāk.