Nāla ir šī nakts,
svece blāvi plī,
atmosfos un jūtu,
kā es esmu dzīvs, kas tur man uz matus rausta,
kas man naktīs gulēt neļauj,
kas tur auro pilnā palsī.
Vei debesīs,
mākuņ matus rauļ,
vei debesīs,
skaļās balsīs dļauj,
ļaujiet aizmigt dzīļā miegā,
ļaujiet iesnīgt sapņu smiegā,
ļaujiet aizmirst visas vēdas.
Aiznesītās debesīs,
aiznesītās debesīs,
aiznesītās debesīs.
Vei debesīs,
spārnu skopā kļauj,
mākuņ acis raud,
manas skūmjas izsakot,
atļaujiet man dzīvām papūdži,
ļaujiet mēmi vārdus izšaunst,
ļaujiet svece rāmi plīvot.