Pār Latvijas kalniem un lējā, Ar rūpēs rumpotām sējā,
Klus centērus rādīgais bārs, Tiem drēmes ir mulgūrā prastas,
Zem smagājā svečnieku nastas.
Snauž, verdzībā nospiestais gārs, Gan asinis netaisnī liātās,
Rūp straudātā masārā mījātās, Bet garām ir priesmīgais lais,
Pār kungiem uz svergīs zem sviltī, Un tā gad neslaimīgām ciltī,
Zem smagājā svečnieku nastas.
Ar rūpēs rumpotām sējā, Ar rūpēs rumpotām sējā,