Aizlīdo,
kā atvilciens mūsu laiks,
esēlē.
Pat klusums šalds,
domas jauts,
es skaidīšu devi stundās rīst,
bet varbūt pat kamēr ātnāks rīsts.
Pastāsti man, kur pazūg laiks,
bijžos, ka man tevs ties kādins,
šonakt pēl palimt, cisi pēdējais.
Kāpēc jau mēnis požas bij,
mākoņi ātri projās līd,
un apkāles eslu palicis šeit viens.
Ir izsāpņots,
katrs vārds vēl nepateiktais,
es skaidīšu devi stundās rīsts,
bet varbūt pat kamēr ātnāks rīsts.
Pastāsti man,
kur pazūg laiks,
bijžos,
ka man tevs ties kādins,
šonakt pēl palimt,
cisi pēdējais.
Kāpēc jau mēnis požas bij,
mākoņi ātri projās līd,
un apkāles eslu palicis šeit viens.
Un
apkāles eslu palicis šeit viens.
Pastāsti man,
kur pazūg laiks,
bijžos,
ka man tevs pies kādins,
šonakt pēl palimt,
cisi pēdējais.
Kāpēc jau mēnis požas bij,
mākoņi ātri projās līd,
un apkāles eslu palicis šeit viens.
Pastāsti man,
kur pazūg laiks,
bijžos,
ka man tevs pies kādins,
šonakt pēl palimt,
cisi pēdējais.
Kāpēc jau mēnis požas bij,
mākoņi ātri projās līd,
un apkāles eslu palicis šeit viens.
Un apkāles eslu
palicis šeit viens.