Kā pateikt vārdus,
vieglis sirds, lai nesalūdzt?
Kā ar tiem trāpīt
dvēsedē?
Es atkal dodos
pretī savām uzvarām, lai
te platno jaunā
Nepadotos, bet es izvēros teikt
Vieglāk samēloti sev,
cik viegli kļuvis ir nemīvēt
Varbūt starp svaigznemt,
pēdējā cerība dēļ jāmeklē
Vēl un vēl debesīs
Ar vienu sūdīt, vienāk var klāt
Tas varbūt sāpēs, sāpēs var krāt
Ar vienu vārdu laimēj' var nesanāt
Nevilāti ir baizs, nepānāt
Cik vēl ilgi dienu skaitīsim?
Brīvību pēc tam uz pusēm dalīsim
Rums mans īslās,
blūdīs,
bet pa īstām sevi jāmeklē būs Vēl un vēl debesīs
Ar vienu sūdīt,
vienāk var klāt
Tas varbūt sāpēs, sāpēs var krāt
Ar vienu vārdu laimēj' var nesanāt Nevilāti ir baizs,
nepānāt
Ja nevar piedot to, kas nav izdarīts,
tad nenoslēpsim to, kas zvaigznes iekstīts
Starp mums ir dzēloņas tieples,
kā starp divām impērijām Un nebūs vairs dienas,
kad sapratīsim,
kas mēs bijām
Jaun ceļš,
jaun sāps,
jaun dien,
jaun sākums,
noraksim mēs kā aracības,
izsūdzēsim sveižas grākas
Tas ir mans ceļš,
tas ir manas domas nemilēts,
laiks paslēps visus rēts,
pat tās,
kas dziļas sirdī iegravēts
Ar vienu sūlī,
pienākt var klāt, tas varbūt sāpēs, sāpēs pakrāt
Ar vienu vārdu laimēj' var nesanāt,
nevilāti ir baizs,
nepānāt