Rūpēns naktīs vaigs nesmirdz
Un man nemierīgas iz
Tik lietus lāsas vēl skumi logas ir
Tev rokās rozēs vīz
Man prātu aprebināt vīns,
var Tevi pazaudēt,
bet aizmirdz nevar nekad,
nekad
Es atceros visu,
kas vēl cik aizdzīsa vēl neaizēj
Es atceros visu, kas apnitik īsu vēl neaizēj
Esi man saule un mūžīga gaisma vēl neaizēj
Kaut mīklišķis gaist un tālēdz ūt,
pie Tevi es gribu būt
Kaut lēni dienas ir,
laiks bez Tevis nebeidz skriet
Viens pats es tur,
kur kopā bijām mēs
Mums vaigs nirdēj presī,
To īsto mīlu apārādīt,
Var Tevi pazaudēt,
bet aizmirdz nevar nekad,
nekad
Es atceros visu,
kas vēl cik aizdzīsa vēl neaizēj
Es atceros visu, kas apnitik īsu vēl neaizēj
Tu esi man saule un mūžīga gaisma vēl neaizēj
Kaut mīklišķis gaist un tālēdz ūt,
pie Tevi es gribu būt
Es vainīgi varu Tev lakus būt,
Tavu roku nodlāstīt
Būt kopā ar Tevi līdz atnās rīst,
Ikt brīdī būt sīsdīt Tev līdz,
Tev līdz
Es atceros visu,
kas vēl cik aizdzīsa vēl neaizēj
Es atceros visu, kas apnitik īsu vēl neaizēj
Tu esi man saule un mūžīga gaisma vēl neaizēj
Kaut mīklišķis gaist un tālēdz ūt,
pie Tevi es gribu būt