Un sāks pilvens klusu stāstu
Par aizmiglušu roku glāstu
Par nakti čukstiem piebārstītu
Par ciltu klusējošu rītu
Pustām apcīns, ka tās loki
Kā no trīs paravīgs nesloki
Pūkstēms vienalcīgi kaļi
Laiks tam velkās no pakaļ
Ir vēl viens darbs padarīts
Ir pelt
raukā apdzēst spīts
Ir izmazgātas vīna glāzes
No kūrķēni stīrītas svāzes
Lai paliek pusalaus tās būtas
Zem mūsu piesapņodās guldas Par bijušu un nejūtu kaulu
Varbūt jau rīt sākšu dzīvi jauno Rientīt ce prīnumam,
prīnumam,
līdz apnicis Līdz kā klampe ātris,
kas visus mūs ir nodeļis
Jūtos kā molainīts,
kā izslaucīts,
tad stātis,
ka Nakts mieķs ir nobūvis un no viena augamā
Skumjas sapes nāk un neat
Bet gribas man padām smiet
Dzīve ir kā raustla ola
Tā viegli plīs, tā viegli sola
Uzsāks pilnens klusus tās
Uzsāks pilnens klusus tās